27.11.17 ( 08:29 )   |   Pievienoja: dagdainfo.net   |   Raksts skatīts 580 reizes   
NEWS IMAGE




Radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult, svētdien, 26. novembrī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto". Iespējamie krāpniecības gadījumi zināmi arī atbildīgajām institūcijām, taču par nozari atbildīgais ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kļūdas valsts atbalsta izmaksas kārtībā neatzīst. Iespējamos krāpniecības gadījumus nav arī iespējams identificēt, jo kompensācijām nav noteikta pēckontrole.

Valsts atbalsta apmēru atklāja tikai pēc pieteikto platību apsekošanas. Kā vēsta raidījums, tas arī ir brīdis, kad daļai – lielākoties tiem, kuri nepieteicās kompensācijām, pārsteigumā iepletušās acis. No amatpersonu vairākkārt uzsvērtā varēja nojaust, ka atbalsts būs neliels. Bet valdība lēma, ka kompensācijās kopā izmaksās gandrīz 15 miljonus eiro, turklāt sedzot gandrīz 72% no viena hektāra izmaksām. Par atsevišķām kultūrām tādējādi tika maksāti pat vairāki simti eiro, bet par kartupeļiem – vairāk nekā tūkstoš eiro par hektāru.

"Nevarēju iedomāties, ka būs tik lielas, ka tās kompensēs vairāk nekā noņemtā raža. To neviens nerēķināja. Kūlām un viss, jo tas ir mūsu darbs", raidījumam sacīja Krāslavas novada zemnieks Aleksandrs Korovackis, kurš kompensācijām nepieteicās. Tāpat arī Mihails Petkevičs un Igors Vihņēvičs. Šie lauksaimnieki ir tā sauktie "mazie", jo apsaimnieko pāris simtus hektārus zemes. Tagad zemnieki jūtas piekrāpti.

"Kompensācijām nepieteicāmies, jo pēc tām prasībām tās platības it kā nederēja, jo zem ūdens tās nebija, it kā tikt tur varēja, jo nebija tādu dubļu, lai nekultu. Bet kult nebija ko, tāpēc ka viss sagāzās veldrē un sapuva," raidījumam atklāj zemnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju centrs lēš, ka Krāslavas novadā pieteikumus atsauca vairāk nekā puse zemnieku, jo viņi centās laukus tomēr nokult. Tādi arī vismaz sākumā bijuši noteikumi.

"Daļa, kas tiešām mēģināja visu novākt un nesaņēma nekādas kompensācijas tikai zaudējumus, viņiem ir pamatots iemesls būt neapmierinātiem, jo it kā uz viņu rēķina tā summa tagad palika lielāka par tām nenovāktajām platībām," saka LLKC Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba.

"de facto" vēsta, ka zemnieku neapmierinātības pamatā ir kontroles trūkums, jo šobrīd izveidojusies savdabīga situācija. Liela daļa zemnieku savas platība kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Un viņi šobrīd jūtās tādā kā muļķa lomā. Jo vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk vai nu neatsauca vai nu aizmirsa to izdarīt un līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla.

"Visvairāk aizvaino, ka nebija otras kontroles. Teica, ka būs, bet nebija. Tas, ka ir cilvēki, kas saņēma un vēl novāca. Par to sāp sirds," sašutis Indras pagasta zemnieku saimniecības "Vaicuļevas avots" īpašnieks Mihails Petkevičs.

To, ka ir gadījumi, kad kompensācija izmaksāta par platībām, kuras bija iespējams nokult, atzīst arī amatpersonas. "Šajā gadījumā es arī jūtos līdzvainīgs, ka esam viņus pierunājuši stingri ievērot šos kritērijus, un ir šaubas, ka citi varbūt nav izpildījuši šos kritērijus," teic LLKC Krāslavas biroja vadītājs Geiba.

Pēc būtības krāpties ar atbalstu varēja, jo ministrija nebija paredzējusi pēckontroli. Tas nozīmē – ja kompensācija apstiprināta, nebija noteikts, ka zemniekam jārēķinās ar iespējamu otrreizēju platību apsekošanu, kā tas ir, piemēram, Eiropas naudas gadījumā.

Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš saka, ka nevienam atbalstam pārsvarā nav simtprocentīgs kontroles. Šajā gadījumā šis tomēr bija atbalsta pasākumus, tās kontroles bija vai nu no satelīta, vai nu klātienē, vai kā citādi simtprocentīgi.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) raidījumam apgalvo, ka "tādi krāpšanās gadījumi ir vienkārši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, par kuriem varētu diskutēt, vai tur ir vai nav jāmaksā kompensācija."

"de facto" gan norāda, ka nav iespējams aplēst, cik no valdības piešķirtajiem 15 miljoniem izlietoti atbilstīgi to mērķim. Nauda jau izmaksāta, citu kontroļu vairs nebūs. "Protams, šeit uz aptiekas svariņiem izsvērt laikam nebūs iespējams. Kāds ir vairāk ieguvējs, kāds ir vairāk zaudētājs. [..] Ko es citu varu pateikt, varbūt kāds nedaudz pārrēķinājās. Godīgs zemnieks pārrēķinājās," raidījumā atzinis Dūklavs.

Savukārt Indulis Āboliņš atzīst, ka "šinī situācijā nepastāvēja ļoti daudz normatīvo dokumentu, pēc kuriem vadīties. Bija Ministru kabineta rīkojums. Uz vienas lapas. Pārējais viss bija tas, ko mēs paši izdarījām; to, ko mēs paspējām un izskaidrojām saviem cilvēkiem; ko mēs izskaidrojām lauksaimniekiem."

Lauksaimniekus pārstāvošajās organizācijās viedokļi par kompensācijām ir pretrunīgi. Tā organizācija, kas jau no pirmā brīža stāvēja cieši klāt ministrijai naudas dalīšanas procesā, ir daudz apmierinātāka, nekā tā, ar kuru atbalsta kārtība skaņota netika. "Redziet, te atkal ir tīri ekonomiski izvērtējama situācija, kad zemnieks ieguva vairāk. Vai kuļot un iztērējot savus resursus, lai kaut ko, dažus kilogramus iekuļot, vai nekuļot un saņemot tikai kompensāciju viņš saņēma vairāk. Tas ir tīri ekonomiski izvērtējams," "de facto" sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Skarbāka sarunā ar "de facto" ir biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, sakot, ka "nebija pieejams pilnīgi nekāds kaut vai uzmetums, idejas no ministrijas puses; mums nebija ko apspriest, un rezultātā šī kompensāciju sadale notika tīri kā ministrs nolēma."

Neskatoties uz daļas zemnieku neapmierinātību, ministrs gan kļūdas atbalsta organizēšanā neatzīst. Savukārt atbalstu negodīgi saņēmušajiem arī nekas nedraudot. Vaicāts, vai ministrija vēl kā pārbaudīs izmaksātā atbalsta pamatotību un vai tiks lemts par kaut kādas naudas atņemšanu, Dūklavs atbildē "de facto" bija lakonisks: "mēs vairāk neko nedarīsim!".

AVOTS: ltvpanorama ('de facto'
  Pievienoti 3 komentāri | Pievieno komentāru


Kopā ir pievienoti [ 3 ] komentāri

    Annai - 30.11.17 ( 18:38 )
Annai-it kā citu zemnieku nebūtu pasaulē.,i cik tagad Majkai strādnieku?Algas nemaksājot,kur nu vēl nodokļus.Super biznesmenka

    Anna - 27.11.17 ( 14:03 )
Ja ne būtu Maijas, kur tad strādātu cilvēki? Protams, ka viņa un viņas vīrs - labie saimnieki!

    ondrup - 27.11.17 ( 09:31 )
maija ļevkova - strādīga, centīga, laba saimniece.



Pievieno komentāru un izsaki savas domas


Nemāki vai nesanāk pievienot komentāru , apskaties šo VIDEO pamācību !

Ievadiet jūsu segvārdu :
Pierādi, ka neesi robots. Ievadi vārdu dagda ar mazajiem burtiem :
Izveidojot komentāru mājaslapā , tu automātiski paraksties uz šiem noteikumiem ! !